Ģeogrāfiskā karte - Griniča (Greenwich)

Griniča (Greenwich)
Griničas Karaliskā priekšpilsēta (en) ir Londonas rajons, kas atrodas dienvidaustrumos no tās centra Temzas dienvidu krastā. Visvairāk Griniča ir pazīstama ar savu jūrniecības vēsturi, kā arī ar nulles meridiānu un laika joslu, kam dots tās vārds. Tā arī ir saistīta ar karalisko ģimeni, kurai 15. un 16. gadsimtā te bija rezidence.

Administratīvi Griniča sākotnēji bija patstāvīgs rajons Kentas grāfistē līdz 1889. gadam, kad Griničas rajons tika iekļauts Lielās Londonas teritorijā. Pašreizējais administratīvais rajons tika izveidots 1965. gadā, kad tika apvienoti Griničas un Vuličas rajoni.

Saskaņā ar 2005. gada datiem, 77% iedzīvotāju ir baltādainie, 11,1% melnādainie, 6,8% dienvidaziāti un 1,2% ķīnieši.

Vārds Griniča cēlies no sakšu Grenewic vai Grenevic un burtiski nozīmē "zaļais ciemats". Griniča bijusi apdzīvota jau bronzas laikmetā, par ko liecina izrakumos atrastas monētas. Griničas dienvidu daļā pāri Blekhītai gāja romiešu ceļš no Londonas (Londinium) uz Duvru (Portus Dubris). 11. gadsimta sākumā Griničas muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzsākot Griničas karalisko vēsturi.

Karaliskā pils Palace of Placentia tika uzcelta 15. gadsimtā un tā bija daudzu Tjudoru dzimtas pārstāvju dzimšanas vieta, tostarp tur dzimis Henrijs VIII un Elizabete I. Anglijas revolūcijas laikā pils bija atstāta novārtā, tā tika izmantota kā cepumu rūpnīca un karagūstekņu nometne, tāpēc 17. gadsimta beigās tā tika pārbūvēta par Karalisko Jūrniecības hospitāli. 1873. gadā šajās ēkās tika izvietota Karaliskā Jūrniecības koledža.

Pilsētiņa kļuva par populāru apmešanās vietu jau 17. gadsimtā. Tās centrā dominē Džordža un Viktorijas laikmeta arhitektūra. Pateicoties Nacionālā Jūrniecības muzeja atvēršanai un vēsturisko kuģu novietošanai Temzas krastā, Griniča kļuva par jūrniecības vēstures centru.

1997. gadā Griničas piekrastes daļa iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Griniča (Greenwich)
Zeme (teritorija) - Apvienotā Karaliste
Apvienotās Karalistes karogs
Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.

Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
GBP Sterliņu mārciņa (Pound sterling) £ 2
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
GD Gēlu valodas (Gaelic language)
CY Velsiešu valoda (Welsh language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Īrija 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...