Ģeogrāfiskā karte - Griniča (Greenwich)

Griničas Karaliskā priekšpilsēta (en) ir Londonas rajons, kas atrodas dienvidaustrumos no tās centra Temzas dienvidu krastā. Visvairāk Griniča ir pazīstama ar savu jūrniecības vēsturi, kā arī ar nulles meridiānu un laika joslu, kam dots tās vārds. Tā arī ir saistīta ar karalisko ģimeni, kurai 15. un 16. gadsimtā te bija rezidence.

Administratīvi Griniča sākotnēji bija patstāvīgs rajons Kentas grāfistē līdz 1889. gadam, kad Griničas rajons tika iekļauts Lielās Londonas teritorijā. Pašreizējais administratīvais rajons tika izveidots 1965. gadā, kad tika apvienoti Griničas un Vuličas rajoni.

Saskaņā ar 2005. gada datiem, 77% iedzīvotāju ir baltādainie, 11,1% melnādainie, 6,8% dienvidaziāti un 1,2% ķīnieši.

Vārds Griniča cēlies no sakšu Grenewic vai Grenevic un burtiski nozīmē "zaļais ciemats". Griniča bijusi apdzīvota jau bronzas laikmetā, par ko liecina izrakumos atrastas monētas. Griničas dienvidu daļā pāri Blekhītai gāja romiešu ceļš no Londonas (Londinium) uz Duvru (Portus Dubris). 11. gadsimta sākumā Griničas muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzsākot Griničas karalisko vēsturi.

Karaliskā pils Palace of Placentia tika uzcelta 15. gadsimtā un tā bija daudzu Tjudoru dzimtas pārstāvju dzimšanas vieta, tostarp tur dzimis Henrijs VIII un Elizabete I. Anglijas revolūcijas laikā pils bija atstāta novārtā, tā tika izmantota kā cepumu rūpnīca un karagūstekņu nometne, tāpēc 17. gadsimta beigās tā tika pārbūvēta par Karalisko Jūrniecības hospitāli. 1873. gadā šajās ēkās tika izvietota Karaliskā Jūrniecības koledža.

Pilsētiņa kļuva par populāru apmešanās vietu jau 17. gadsimtā. Tās centrā dominē Džordža un Viktorijas laikmeta arhitektūra. Pateicoties Nacionālā Jūrniecības muzeja atvēršanai un vēsturisko kuģu novietošanai Temzas krastā, Griniča kļuva par jūrniecības vēstures centru.

1997. gadā Griničas piekrastes daļa iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.